Nevienam mūsdienās vairs nav noslēpums, ka lielākā daļa veselības problēmu pamatā ir stress, kuru cilvēks izjūt ikdienā. Fiziski stresa pazīmes izpaužas kā nemiers, satraukums, apjukuma sajūta, miega traucējumi (nespēja aizmigt vai nepārejoša miegainība), galvas sāpes vai reiboņi un pastāvīgi slikts noskaņojums.
Diemžēl šīs pazīmes skar ne tikai emocionālo noskaņojumu vai nervus, bet arī ietekmē visu organismu kopumā. Protams, stresa apstākļi pastāvēs vienmēr, un šādas izpausmes, kuras izjūtam vien īsu brīdi – sekundes, vai minūtes, diez vai uzreiz atstās iespaidu uz mūsu veselību. Daba ir paredzējusi, ka mūsu organisms spēj izturēt pietiekoši liela stresa ietekmi. Taču lielākais posts nāk no situācijas, kurā stress pavada mūsu dzīvi ik dienu. Rezultātā pārdzīvotā stresa sekas pārklājas ar nākamās stresa situācijas kairinājumu, radot hroniska stresa stāvokli. Pamazām šādas stresa pilnas dzīves apburtais loks rada veselības traucējumus, kuri izpaužas visdažādākajos aspektos.
Hormoni – mūžīgā stresa pavadoņi
Pirmā no pastāvīgā stresa ietekmes cietīs hormonālā sistēma, jo tās galvenās reakcijas rodas no nepieciešamības, vai nu cīnīties ar kādu ārējo un draudošo faktoru, vai arī bēgt no tā. Tomēr mūsdienu sabiedrība attur cilvēkus gan cīnīties ar kādu, gan arī uzliekt šķēršļus viņu spējai bēgt. Lielākā daļa gadiem krāj šādu neizteikto aizvainojumu vai rūgtumu, kas pamazām ietekmē ķermeņa hormonālo fonu.
Viens no hormoniem, kas sāk aktīvi izdalīties stresa apstākļos, ir kortizols. Tā pastāvīgā ietekme noārda sirds-asinsvadu sistēmu, muskuļus, paaugstina pulsu un spiedienu, palielina holesterola nogulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām, kas ar laiku pārtop par aterosklerozi. Nepārtrauktais muskuļu saspringums, spiež uz nerviem un asinsvadiem, radot ilgstošu un negatīvu efektu un vēl vairāk padziļinot veselības traucējumus.
Nākamais hormons, kurš sāk aktīvi ietekmēt organisma darbību, ir insulīns. Paaugstinātā kortizola klātbūtnē tas sāk pastiprināti izdalīties, izjaucot cukura vielmaiņu un kopā ar nepareizu uzturu izsaucot 2. tipa diabēta attīstību.
Stresa novājinātas imunitātes pazīmes
Protams, visam klāt nāk arī imunitātes pavājināšanās, uz kuru norāda biežas saaukstēšanās, negaidīti augsta temperatūra, slikta pašsajūta, galvassāpes, kā arī gremošanas traucējumi, kurus pavada vēdera pūšanās vai caureja. Pamazām attīstās dažādi gremošanas trakta iekaisumi un autoimūnās slimības.
Interesanti, ka stresa klātbūtne pastiprina kāri pēc saldumiem, it sevišķi, ja vakaros parādās nepieciešamība pēc saldām uzkodām, lai varētu nomierināties un aizmigt. Pēc laika parādās insulīna rezistence, liekais svars un, galu galā, atkal jau diabēts. Šādā veidā stress pakāpeniski izjauc dažādu organisma sistēmu dabisko darbību.
Noskaidro stresa avotu
Lai panāktu atveseļošanos, vispirms jāsāk ar stresa avotu noteikšanu. Tāpēc būtu jāgriežas pie attiecīgās jomas speciālistiem, kuri varēs palīdzēt tos noskaidrot.
Cits svarīgs moments – apzināt esošo organisma stāvokli, lai saprastu visas negatīvās izmaiņas. Lai to izdarītu, nepieciešams veikt rūpīgu organisma izmeklēšanu, kas bieži vien prasīs daudzu analīžu nodošanu un ārstu apmeklēšanu. Šādā gadījumā talkā nāks biorezonanses metode, kas ir pietiekoši efektīva, lai varētu vienas diagnostikas laikā iegūt detalizētu priekšstatu par esošo veselības situāciju un dažādu organisma sistēmu darbību.
Biorezonanse norādīs gan uz ķermenī uzkrātajām toksiskajām vielām, gan uz nepieciešamo vielu deficītu. Rezultātā, izvadot visu lieko un pievienojot trūkstošo, var stabilizēt cilvēka veselību, lai pakāpeniski novērstu stresa radītos traucējumus.
Labā ziņa ir tā, ka, atšķirībā no apkārtējiem apstākļiem, tādiem kā karš, dažādi likumdošanas noteiktie ierobežojumi un kopējais sabiedrības noskaņojums, mēs varam iespaidot sava organisma veselības stāvokli. Savukārt, sakārtojot sevi, mēs kļūstam spējīgi pieņemt racionālākus lēmumus un labāk izdzīvot.
Lai pieteiktos biorezonases konsultācijai, rakstiet ability.abelitis@gmail.com vai zvaniet +371 27 001 588
תגובות