Biežākais hronisku slimību cēlonis

Par hronisku stresu runā, ja tas turpinās vairāk kā nedēļu. Patiesībā, liela daļa cilvēku tam tiek pakļauti gadiem ilgi. Dzīves dārdzības lēcienveidīgs pieaugums, piespiedu vakcinācija, kara draudi, bezpēcības sajūta ko ietekmēt, nemaz nepieminot attiecību sarežģījumus darbā un mājās. 

    Pirmie stresa signālus uztver smadzeņu zemgarozā esošie specifiskie centri, kuri nostrādā automātiski, nepakļaujoties cilvēka gribai. Tālāk impulsi nokļūst virsnierēs, tās izmet asinsritē savus hormonus - adrenalīnu, noradrenalīnu, kortizolu.

Cilvēka evolūcijas gaitā šīs reakcijas bija izdzīvojošas gadsimtiem, organismu momentāli sagatavoja cīņai vai bēgšanai (fight or flight), kura ātri beidzās - sekundes, varbūt dažas minūtes. Vai nu cilvēks uzvarēja, izbēga vai piemēram viņu panāca zobenzobu tīģeris un saplosija. Jebkurā gadījumā stresa situācija bija atrisināta.

Cilvēka organisms, viņa fizioloģija, nav piemērota nepārtrauktam un ilgstošam stresam, kuram neredz ne gala, ne malas.

Kādas sekas ir hroniskam stresam?   

Izpausmes ir ļoti dažādas, kuras ietekmē viena otru, un pa lejupejošu spirāli veido dažādu slimību buķeti. Rezultātā pazeminās dzīves kvalitāte un saīsinās dzīves ilgums.

Piemēram, stress nomāc imūno sistēmu. Tādiem cilvēkiem bieži ir dažādu sēnīšu, vīrusu, vienšūņu, baktēriju infekcijas kuru toksīni piesārņo limfu, starpšūnu telpu, šūnu protoplazmu. Pasliktinās dažādu orgānu darbība, tie var būt kā gremošanas trakts, tā arī smadzenes, sirds, pilnīgi jebkurš cilvēka orgāns.

Stresa hormonu paaugstināšanās, piemēram, kortizola, izjauc citu hormonu balansu, tipiski dzimumhormonu un insulīna, un ne tikai to, normālu sintēzi. Izveidojās insulīna rezistence, ogļhidrātu un taukvielu vielu maiņas traucējumi, kuri ar laiku noved pie 2. tipa diabēta.

Stress pats par sevi izraisa daudzas sirds-asinsvadu slimības, asinsvadu ateroskleroze te ir tikai viena no prolēmām, sevišķi ja zinām, ka tā vēlākās stadijās izsauc sirds infarktu, smadzeņu insultu, plānprātību. Te grūti pateikt, kurš iznākums ir labākais, visi ir vienlīdz slikti.

Paugstināts insulīna daudzums asinīs, ogļhidrātu vielu maiņas traucējumi, hroniskas infekcijas esamība, toksīni uztur gļēvi (lēni) ritošu iekaisumu, kas pārņem visu organismu. Savukārt hroniskais iekaisums, nerunājot par neskaidra rakstura sāpēm, nespēku, nomāktu garastāvokli, sāpošu galvu, sliktu miegu, aizcietējumiem, retāk caureju, arī zarnu sieniņas iekaist un kļūst caurlaidīgas. Pilnīgi nesagremotās olbaltumvielas caur iekaisušo zarnu sieniņām un tāpat iekaisušo asinsvadu sieniņām, nokļūst asins straumē un tiek iznēsātas pa visu organismu. Un lūk te ir iemesls pārtikas produktu nepanesībai, alerģijām, autoimūnām slimībām.

Te var minēt vēl citas pataloģijas, piemēram dažādu svarīgu vitamīnu un minerālu iztrūkumu, kas neizbēgami veidojās patogēnās (nelabvēlīgās) mikrofloras iekaisuma klātbūtnē, gremošanas un uzsūkšanas no zarnām, traucējumu gadījumos.

Kā saka: veselība viena, slimību daudz. 

Lai atšķetinātu slimību mezglu, atrast cēloņus, kuri palaiž daudzejādo veselības traucējumu gūzmu, nepieciešams cilvēku skatīt kā vienotu veselu, ne tikai ķermeniski, bet arī kā saprātīgu, dvēselisku būtni. Ar biorezonanses izmeklējuma palīdzību tagad ir iespējams noteikt veselības problēmu cēloņus un novērst tos. Par to vairāk, lasiet šeit.

Lai pieteiktos biorezonanses izmeklējumam, piesakieties šeit.